Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu

Līdz šim dalībvalstīs nav paveikts pietiekami daudz, lai ievērojami samazinātu izšķērdētās pārtikas daudzumu līdz līmenim, par kādu tās uzņēmušās saistības.

Juridiski saistošie mērķi, kurus Eiropas Komisija ierosinājusi noteikt dalībvalstīm, palīdzēs samazināt pārtikas izšķērdēšanu visā pārtikas piegādes ķēdē un mājsaimniecībās. Tas liek dalībvalstīm rīkoties, tomēr atstājot iespēju pašām izvēlēties efektīvākos pasākumus atbilstīgi to konkrētajām vajadzībām.

Dalībvalstīm ir jāsamazina pārtikas atkritumu daudzums valsts līmenī (līdz 2030. gadam jāpanāk šāds samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gadu):

• par 30 % (uz vienu iedzīvotāju) gan mazumtirdzniecībā, gan patēriņā (restorāni, sabiedriskā ēdināšana un mājsaimniecības);
• par 10 % pārtikas pārstrādē un ražošanā.

Pilsoņu paneļdiskusijas rezultāts noderēs Komisijas plašākajā darbā pie pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas jautājumiem.

• Piemēram, pilsoņi piekrita viedoklim, ka ir vajadzīga ES līmeņa rīcība pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai, un ieteica, ka attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāapmainās ar datiem un paraugpraksi. Patērētāji vēlas, lai viņiem palīdzētu pieņemt informētus lēmumus par to, kā patērēt un lietot pārtiku saistībā ar “izlietot līdz” un “ieteicams līdz” datumiem.
• Iedzīvotāju ieteikumos bija arī norādīti jautājumi, kas vēl jāizskata, piemēram, pasākumi, ar kuriem tiktu aizliegts iznīcināt lietošanai uzturā drošus pārtikas pārpalikumus. Vēl viena nākotnes darba joma, kas uzsvērta ieteikumos, ir pētniecība par inovatīvu un ilgtspējīgu iepakojumu.
• Ieteikumi arī atklāja dažas jomas, kurās Komisija, dalībvalstis un citi dalībnieki varētu turpmāk rīkoties, piemēram, vajadzību uzlabot iedzīvotāju informēšanu un iesaisti visā ES.

Paneļdiskusijas rezultāti tiks izmantoti kā viens no atskaites punktiem dalībvalstīm to mērķu sasniegšanā.

Šādā kontekstā pilsoņi aicināja izveidot forumus pilsoņu iesaistīšanai vietējā un valsts mērogā, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu.

2023. gada 7. novembrī Eiropas Komisija sniedza pilsoņiem atbildi par viņu ieteikumiem, kas tika apspriesti arīES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platformā (tajā darbojas dalībvalstis un ieinteresētās personas, un tās mērķis ir ieteikumus ņemt vērā valstu pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmās).

Pašlaik vairāk nekā 37 miljoni ES iedzīvotāju katru otro dienu nevar atļauties ieturēt kvalitatīvu maltīti, un augstās pārtikas cenas rada arvien lielākas bažas. Pārtikas izšķērdēšana nav tikai ekonomisks un ētisks jautājums – tā arī saasina klimata pārmaiņas un noplicina jau tā ierobežoto dabas resursu vidi. Turpinot konferences par Eiropas nākotni aizsākto iniciatīvu aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus ES politikas veidošanā, tika rīkotas vairākas pilsoņu paneļdiskusijas par aktuālām tēmām. Pirmajā no tām iedzīvotāji sprieda par pasākumiem, kas būtu jāveic, lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu pārtikas izšķērdēšanu Eiropas Savienībā.

Paneļdiskusijā sapulcētie Eiropas pilsoņi tikās trijās nedēļas nogalēs. Diskusiju cikla noslēgumā Eiropas Komisijai tika iesniegti 23 ieteikumi attiecībā uz trim rīcības virzieniem, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību pārtikas vērtības ķēdē, veicināt pārtikas uzņēmumu iniciatīvas un atbalstīt patērētāju paradumu izmaiņas.