Paneļdiskusija par pārtikas izšķērdēšanu

Līdz šim dalībvalstīs nav panākts pietiekams progress, lai būtiski samazinātu pārtikas izšķērdēšanas līmeni, kā paredzēts.

Juridiski saistošu mērķu noteikšana, ko Eiropas Komisija ierosinājusi dalībvalstīm, palīdzēs samazināt pārtikas izšķērdēšanu pārtikas piegādes ķēdē un mājsaimniecībās. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm ir jārīkojas, vienlaikus dodot tām brīvību izvēlēties visefektīvākos pasākumus atbilstoši to īpašajām vajadzībām.

Dalībvalstīm ir jāsamazina pārtikas izšķērdēšana valsts līmenī (2030. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu):

• par 30 % (uz vienu iedzīvotāju) mazumtirdzniecībā, restorānu ēdināšanas pakalpojumos un mājsaimniecībās;
• par 10 % — pārstrādē un ražošanā.

Pilsoņu paneļdiskusijas rezultāti turpinās atbalstīt Komisijas visaptverošo darbu pie pārtikas izšķērdēšanas.

• Piemēram, iedzīvotāji apstiprina un atbalsta nepieciešamību pēc ES līmeņa rīcības pārtikas izšķērdēšanas novēršanā un iesaka apmainīties ar datiem un paraugpraksi starp attiecīgajām ieinteresētajām personām. Turklāt viņi kā patērētāji vēlas palīdzēt pieņemt apzinātus lēmumus par to, kā patērēt un lietot pārtiku saistībā ar “izlietot līdz” un “ieteicams līdz” datumiem.
• Iedzīvotāju ieteikumos ir arī norādīti jautājumi, kas vēl jāizskata, piemēram, pasākumu veikšana, lai aizliegtu nekaitīgas pārtikas pārpalikumu iznīcināšanu. Vēl viena joma,kurā jāturpina darbs, kā uzsvērts ieteikumos, ir pētniecība par inovatīvu un ilgtspējīgu iepakojumu.
• Ieteikumos ir arī norādītas dažas jomas, kurās Komisija, dalībvalstis un citi dalībnieki varētu turpmāk rīkoties, piemēram, vajadzība uzlabot iedzīvotāju informēšanu un iesaisti ar tiem visā ES.

Svarīgi ir tas, ka paneļdiskusijas rezultāti kalpos par ceļvedi, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt mērķus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iedzīvotāji aicina izveidot vietējos un valsts pilsoņu iesaistes forumus, lai aktīvi palīdzētu samazināt pārtikas izšķērdēšanu uz vietas.

Iedzīvotāju ieteikumi tiks kopīgoti un apspriesti ar ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platformu, kas apvienos dalībvalstis un ieinteresētās personas, lai tos ņemtu vērā valstu pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmās.

Pašlaik vairāk nekā 36 miljoni ES iedzīvotāju nevar atļauties ik pārdienas ieturēt kvalitatīvu maltīti, un pārtikas cenu kāpums rada arvien lielākas bažas. Pārtikas izšķērdēšana nav tikai ekonomisks un ētisks jautājums – tā arī saasina klimata pārmaiņas un noplicina jau tā ierobežoto dabas resursu vidi. Turpinot konferences par Eiropas nākotni aizsākto iniciatīvu aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus ES politikas veidošanā, tika rīkotas vairākas pilsoņu paneļdiskusijas par aktuālām tēmām. Pirmajā no tām iedzīvotāji sprieda par pasākumiem, kas būtu jāveic, lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu pārtikas izšķērdēšanu Eiropas Savienībā.

Paneļdiskusijā sapulcētie Eiropas pilsoņi tikās trijās nedēļas nogalēs. Diskusiju cikla noslēgumā Eiropas Komisijai tika iesniegti 23 ieteikumi attiecībā uz trim rīcības virzieniem, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību pārtikas vērtības ķēdē, veicināt pārtikas uzņēmumu iniciatīvas un atbalstīt izmaiņas patērētāju paradumos.