Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par pārtikas izšķērdēšanu

Atkritumu pamatdirektīvas 2025. gada grozījumā dalībvalstīm ir noteikti juridiski saistoši mērķisamazināt pārtikas izšķērdēšanu visā pārtikas piegādes ķēdē un mājsaimniecībās. Tas liek dalībvalstīm rīkoties, tomēr atstājot iespēju pašām izvēlēties efektīvākos pasākumus atbilstīgi to konkrētajām vajadzībām.

Dalībvalstīm līdz 2030. gadam valsts līmenī jāpanāk šāds pārtikas atkritumu daudzuma samazinājums (salīdzinājumā ar 2021–2023. gada vidējo rādītāju):

• par 30 % (uz vienu iedzīvotāju) gan mazumtirdzniecībā, gan patēriņā (restorāni, sabiedriskā ēdināšana un mājsaimniecības);
• par 10 % pārtikas pārstrādē un ražošanā.

Pilsoņu paneļdiskusijas rezultāts noder Komisijas plašākajā darbā pie pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas jautājumiem.

• Piemēram, pilsoņi piekrita viedoklim, ka ir vajadzīga ES līmeņa rīcība pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai, un ieteica, ka attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāapmainās ar datiem un paraugpraksi. Patērētāji vēlas, lai viņiem palīdzētu pieņemt informētus lēmumus par to, kā patērēt un lietot pārtiku saistībā ar “izlietot līdz” un “ieteicams līdz” datumiem.
• Iedzīvotāju ieteikumos bija arī norādīti jautājumi, kas vēl jāizskata, piemēram, pasākumi, ar kuriem tiktu aizliegts iznīcināt lietošanai uzturā drošus pārtikas pārpalikumus. Vēl viena nākotnes darba joma, kas uzsvērta ieteikumos, ir pētniecība par inovatīvu un ilgtspējīgu iepakojumu.
• Ieteikumi arī atklāja dažas jomas, kurās Komisija, dalībvalstis un citi dalībnieki varētu turpmāk rīkoties, piemēram, vajadzību uzlabot iedzīvotāju informēšanu un iesaisti visā ES.

Svarīgi ir tas, ka paneļdiskusijas ieteikumi palīdz dalībvalstīm īstenot pasākumus mērķrādītāju sasniegšanai.

Šādā kontekstā pilsoņi aicināja izveidot forumus pilsoņu iesaistīšanai vietējā un valsts mērogā, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu.

2023. gada 7. novembrī Eiropas Komisija sniedza pilsoņiem atbildi par viņu ieteikumiem. Ieteikumi tika apspriesti arī ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platformā (kurā darbojas dalībvalstis un ieinteresētās personas), lai sekmētu to integrēšanu valstu pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmās.

Vairāk nekā 37 miljoni ES iedzīvotāju katru otro dienu nevar atļauties ieturēt kvalitatīvu maltīti, un augstās pārtikas cenas rada arvien lielākas bažas. Pārtikas izšķērdēšana nav tikai ekonomisks un ētisks jautājums – tā arī saasina klimata pārmaiņas un noplicina jau tā ierobežoto dabas resursu vidi. 

Pārtikas izšķērdēšanas problēmai veltītajā Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā trīs nedēļas nogalēs pulcējās iedzīvotāji no visas ES, lai apspriestu, kā paātrināt pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu. Paneļdiskusijas laikā tika sniegti 23 ieteikumi par trim darbības virzieniem: pastiprināt sadarbību pārtikas vērtības ķēdē, mudināt pārtikas uzņēmumus nākt klajā ar savām iniciatīvām un veicināt patērētāju paradumu maiņu.

Pilsoņu ziņojums, kurā ir iekļauti visi paneļdiskusijā sagatavotie ieteikumi, atrodams zemāk šīs lapas sadaļā “Dokumenti”. Tas tika publicēts kopā ar Komisijas tiesību akta priekšlikumu pārskatīt Atkritumu pamatdirektīvu. Šis bija pirmais konkrētais un strukturētais pilsoņu ieguldījums ES politikas un tiesību aktu izstrādē un ir līdzdalības demokrātijas rezultāts.