Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par jauno ES budžetu

Eiropas pilsoņu paneļdiskusija

Pilsoņi palīdz veidot ES ilgtermiņa budžetu

2025. gada maijā 150 pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi no visām 27 ES dalībvalstīm noslēdza savu diskusiju par ES nākamā ilgtermiņa budžeta prioritātēm. Viņu viedoklis būtiski ietekmēja 2025. gada 16. jūlijā publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu 2028.–2034. gadam.

Priekšlikumā, kas aptver tādas jomas kā reģionālā attīstība, inovācija, izglītība, aizsardzība un migrācija, ir izklāstīts reformēts budžets, kas ir racionālāks, pielāgojams un atbilst gan ilgtermiņa mērķiem, gan nepieciešamībai risināt jaunas problēmas.

Pamatojoties uz paneļdiskusijas aicinājumu izstrādāt “spēcīgu, nākotnes vajadzībām piemērotu ES budžetu”, priekšlikums pilsoņu prioritātes pārvērš konkrētos pasākumos visās galvenajās politikas jomās.

Pilsoņu ieteikumu atspoguļojums Komisijas priekšlikumā

Vieglāk pielāgojams ES budžets
Komisija ierosina elastīgāku struktūru, kas ļauj finansējumu ātrāk izmantot vai pārdalīt, tādējādi uzlabojot ES spēju reaģēt krīzes situācijā.
Atbalsts reģioniem un kopienām
Jauni valsts un reģionu partnerības plāni pielāgos ES atbalstu vietējām vajadzībām, tādējādi atsaucoties uz iedzīvotāju aicinājumiem aktīvāk īstenot reģionālo kohēziju.
Prioritāte izglītībai un prasmēm
Atbilstīgi pilsoņu prioritātēm, kas saistītas ar mūžizglītību, priekšlikumā ir palielināts finansējums “Erasmus+” un vairāk atbalsta pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespējām visā mūža garumā.
Eiropas aizsardzības savienības stiprināšana un drošības un digitālās gatavības uzlabošana
Priekšlikums ietver lielākas investīcijas aizsardzībā, kiberdrošībā un digitālajā infrastruktūrā, lai Eiropa būtu droša un suverēna.

Par šo paneļdiskusiju

Dalībnieki vairāku mēnešu garumā apmainījās viedokļiem un idejām, balstoties uz savu kā pilsoņu dzīves pieredzi. Strādājot kopā, viņi noteica kopīgas prioritātes, iztēlojās ES nākotni un ieteica jomas, kurās ES finansējumam varētu būt vislielākā ietekme. Viņu darbs bija vērsts uz diviem galvenajiem jautājumiem.

Kādām prioritātēm ES budžets būtu jāatvēl nākotnē?
Kāda veida darbības ar ES budžetu būtu jāatbalsta, lai palīdzētu īstenot šīs prioritātes?

Rezultātā tika izstrādāts uz nākotni vērstu ieteikumu kopums, kas tagad ir svarīgs atsauces punkts nākamās daudzgadu finanšu shēmas izstrādē.

Kas notiks tālāk?

Ierosinātais ilgtermiņa budžets 27 dalībvalstīm tagad ir vienprātīgi jāpieņem ES Padomē, un ir vajadzīga arī Eiropas Parlamenta piekrišana. Sarunu gaitā Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas ieteikumi paliks svarīgs atsauces punkts tāda budžeta veidošanā, kas atspoguļo ES pilsoņu prioritātes. Plašāka informācija ir pieejama Komisijas faktu lapās par ES budžetu 2028.–2034. gadam.

Atsauksmju pasākums

Pārredzamības un pārskatatbildības labad 2026. gada februārī tika organizēts papildu pasākums, lai paneļa dalībnieki varētu uzzināt, kā viņu ieteikumi tiek īstenoti pašreizējās un turpmākajās iniciatīvās un politikā.

Skatīt pasākuma ierakstu

Laika grafiks

Jaunajam ES budžetam veltītā Eiropas pilsoņu paneļdiskusija tika aizvadīta trijās nedēļas nogalēs no 2025. gada marta līdz maijam.

28.–30. marts
1.sesija – Briselē
- Dalībnieki dalās ar idejām, kuras paneļdiskusijas kontekstā uzskata par visperspektīvākajām.
- Iepazīstināšana ar jauno ES budžetu.
  Ieraksti: 2025. gada 28. marts | 2025. gada 30. marts
25.–27. aprīlis
2. sesija – tiešsaistē
- 1. sesijas izvērtējums un ar konkrētiem tematiem saistītu ideju tālāka attīstīšana.
- Ieteikumu izstrādes pirmais posms.
  Ieraksti:2025. gada 25. aprīlis | 2025. gada 27. aprīlis
16.‒18. maijs
Noslēguma sesija – Briselē
- Secinājumi pēc diskusijām un ieteikumi Eiropas Komisijai.
- Skaidrojums par turpmākajiem pasākumiem – ietekme uz politikas veidošanu.
  Ieraksti: 2025. gada 16. maijs | 2025. gada 18. maijs

Eiropas Savienības budžets: par ko ir runa?

ES ilgtermiņa budžetā tiek noteikts daudzgadu budžeta apmērs un tas, kam budžets tiks tērēts. Pašreizējais ilgtermiņa budžets aptver periodu no 2021. līdz 2027. gadam un sasniedz 1,2 triljonus eiro, kas atbilst aptuveni 1 % no ES IKP. To papildina aptuveni 800 miljardi eiro no “NextGenerationEU”, kas ir pagaidu instruments ar mērķi stimulēt atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas.

ES budžets ir parādījis, ka tas sniedz labumu iedzīvotājiem. Piemēram, finansējot projektus un darbības, kas sekmē Eiropas reģionu sociālo un ekonomisko attīstību, atbalstot lauksaimniekus un lauku apvidus, aizsargājot vidi un cīnoties pret klimata pārmaiņām, veicinot mūsu sabiedrības digitālo pārkārtošanos un atbalstot pētniecību un inovāciju. Tas pēdējo gadu laikā ir palīdzējis mums stāties pretī krīzēm – no Covid-19 pandēmijas līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā –, sniedzot atbalstu mūsu enerģētiskajai neatkarībai un nodrošinot palīdzību Ukrainai.