Ņemot vērā to, ka ES veselības budžets ir aptuveni 4 miljardi EUR (pēc samazinājuma 1 miljarda EUR apmērā, ko piemēroja 2024. gada sākumā) un ka garīgās veselības problēmu izmaksas ir līdzvērtīgas vairāk nekā 600 miljardiem EUR gadā (vairāk nekā 4 % no ES IKP), šķiet lietderīgi piešķirt summu, kas saistīta ar šīm atcelšanas izmaksām (un kas, šķiet, būtu lielāka nekā 10 miljoni EUR, kas jau piešķirti garīgās veselības veicināšanai kopienās, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem, jauniešiem un migrantu vai bēgļu grupām). Tikai, lai uzsvērtu, ka aplūkotās izmaksas ietver tiešos (piemēram, medicīnas pakalpojumi, hospitalizācija, zāles u. c.) un netiešos (piemēram, produktivitātes zudums, invaliditāte, priekšlaicīga pensionēšanās u. c.) izdevumus. Šīs izmaksas ir sadalītas vairākās dažādās grupās, starp kurām es uzsveru: 1) Pacienti ar smagiem garīgiem traucējumiem, ar ļoti mainīgām izmaksām atkarībā no smaguma pakāpes. 2) Cilvēki ar demenci, ar visaugstākajām izmaksām uz vienu cilvēku. 3) Pacienti ar depresiju, kas veido 44% no kopējiem izdevumiem par garīgām slimībām. 4) personas, kuras ir izslēgtas no darba tirgus un kurām ir papildu netiešās izmaksas (piemēram, zems ražīgums, izslēgšana no darba tirgus garīgu traucējumu dēļ utt.). 5) Pacienti ar biežiem garīgiem traucējumiem (depresiju, trauksmi un somatizāciju). Ar pasliktināšanos, ka garīgās problēmas tiek novērotas jaunākā un jaunākā vecumā.