Izglītības līmenis skolā ir ļoti krasā apvērsumā pret negatīvo. Šai dziļajai izglītības krīzei, ko politiskie līderi publiski sauc par vajadzību pēc vienlīdzīgām iespējām, būs ilgstoša ietekme uz mūsu valsts ekonomisko varu un līdz ar to arī uz iekšzemes kopproduktu. Ir pārsteidzoši, ka vecākā paaudze attīsta lielāku motivāciju un sociālo atbildību nekā jaunākās paaudzes pārstāvji, kuri ir vienaldzīgi pret atgriezenisko saiti par sliktu vai nepietiekamu sniegumu, apgalvojot, ka valsts galu galā noķer un neizslēdz “izglītības ziņā iestrēgušos” cilvēkus, izmantojot sociālā atbalsta fondus. A līmeņa vidējo rādītāju plūdi neliecina par augstu kvalifikācijas standartu, jo sasniegums ir slēpts. Žēl, ka šāda attīstība pašlaik dominē pašreizējos Abitur veiktspējas reitingos. Ikvienam ir vidusskolas diploms, nevienam nav vidusskolas diploms! Šis norādītais apgalvojums noved pie absurda attiecībā uz “Abitur” vienotu kvalifikāciju, ko vēlas daži. Paaudžu taisnīguma kontekstā valstij būtu steidzami jāpaaugstina izglītības līmenis, lai jaunajai paaudzei būtu tādas pašas iespējas kā pašreizējai vecākajai paaudzei pēc Otrā pasaules kara: Piedalīties otrajā ekonomikas brīnumā un nodrošināt labklājību uz ilgu laiku.