Jaunieši norādīja, ka pilsētām jābūt atvērtākām cilvēkiem ar invaliditāti. Sabiedriskais transports, piemēram, autobusi, vilcieni un velosipēdu maršruti, būtu jāpadara vieglāk izmantojami visiem. Tas nozīmē arī vienkāršot biļešu pārdošanas sistēmas. Viņi ierosināja arī tādas lietas kā pieejamāki mājokļi, uzbrauktuves sabiedriskās vietās un skaidrākas norādes, kas palīdzētu cilvēkiem pārvietoties. Ilgtermiņa atlaižu piešķiršana transportam un vairāk darba iespēju radīšana cilvēkiem ar invaliditāti arī palīdzētu padarīt pilsētas taisnīgākas un draudzīgākas. Ko vēl ES var darīt, lai nodrošinātu, ka pilsētas ir piemērotas ikvienam neatkarīgi no viņa spējām?