Nākamajam Eiropas Savienības budžetam ir jāatspoguļo reālās vajadzības, un galvenajai prioritātei vajadzētu būt vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai veselīgai, vietējai un ētiskai pārtikai. Pašreizējā pārtikas sistēma nedarbojas — patērētāji saņem ļoti apstrādātu pārtiku, kas kaitē sabiedrības veselībai, videi un dzīves kvalitātei. Pētījumi liecina, ka pārtikas sistēma ir jāpārveido par tādu modeli, kura pamatā ir augi un kurš ir taisnīgs. Ziņojumā “Pārtikas sistēmas ietekme uz bioloģiskās daudzveidības zudumu” (Chatham House, 2021) uzsvērts, ka pašreizējais lauksaimniecības modelis ir galvenais bioloģiskās daudzveidības zuduma un ekosistēmu degradācijas cēlonis. Savukārt IPCC ziņojumā (2023) norādīts, ka pāreja uz augu izcelsmes uzturu var ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šo pētījumu rezultāti ir skaidri: Augu nozarei ir jāsaņem atbalsts no ES fondiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, struktūrfondiem un kohēzijas politiku. Eiropas Savienībai būtu jānodrošina taisnīga piekļuve finansējumam augu izcelsmes pārtikas ražotājiem un jārada veselīga pārtikas vide. Mazumtirdzniecības ķēdēm ir jāveicina taisnīga vietējā pārtika, un publiskajām iestādēm, piemēram, skolām, bērnudārziem un slimnīcām, būtu jāgarantē piekļuve uzturvielām bagātām augu izcelsmes maltītēm. Nav pamata turpmākam ES finansējumam lopkopības nozares atbalstam. ES budžetam ir jāatbalsta pārtikas un lauksaimniecības nozaru zaļā industrializācija, iedzīvotāju veselība un vides aizsardzība.