Lai eiropieši patiešām justos kā daļa no Eiropas projekta, viņiem būtu jāgūst tiešs labums no ES budžeta, tostarp kopīgi veidojot kopienā balstītus projektus. Šādas pieejas pastāv (piemēram, CLLD methodology & LEADER), taču to ir ļoti maz. Viens šādas kopienā balstītas pieejas piemērs ir energokopienas. ES ir ievērojams potenciāls kopienas līdzdalībai atjaunojamo energoresursu jomā. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam aptuveni 45 % no atjaunojamo energoresursu ražošanas varētu piederēt ES iedzīvotājiem, no kuriem aptuveni ceturtā daļa varētu nākt caur energokopienām, piemēram, kooperatīviem. Citā pētījumā ir aplēsts, ka līdz 2030. gadam vien ir sociālais potenciāls 176 miljardu EUR apmērā, ko varētu izmantot ES iedzīvotāji, kuri vēlas ieguldīt enerģētikas kooperatīvos, kā rezultātā kopējais ražošanas potenciāls katru gadu ir 195 805 GWh. Pašlaik lielākā daļa energokopienu neizmanto ES līdzekļus, jo uzskata tos par pārāk tālu un birokrātiskiem. Izmantojot īpašus vienas pieturas aģentūras vai atbalsta organizācijas (piemēram, valstu energokopienu federācijas), piekļuve ES līdzekļiem būtu jāvienkāršo, jācentralizē un jāpaātrina.