ES ilgtermiņa budžetā par prioritāti jānosaka lauku atdzīvināšana, atbalstot sociālos uzņēmumus primārajā ražošanā, nodrošinot ekonomikas noturību, ilgtspēju un darbvietu radīšanu. Lauku apvidi saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, ekonomikas lejupslīdi un ierobežotām iespējām, neraugoties uz to, ka tiem ir būtiska nozīme pārtikas nodrošinājuma un zaļās pārkārtošanās jomā. Sociālie uzņēmumi var pārvarēt plaisu, veicinot vietējo ražošanu, aprites ekonomikas modeļus un kopienā balstītu inovāciju. Tomēr birokrātiskais slogs, ierobežota piekļuve finansējumam un sarežģīti finansēšanas mehānismi neļauj sociālajiem uzņēmumiem piekļūt ES līdzekļiem. Nākamajā ES budžetā: - Vienkāršot administratīvās procedūras sociālās ekonomikas struktūrām un to pārstāvības organizācijām KLP, ESF+ un Kohēzijas fonda piešķīrumos. - Nodrošināt taisnīgu ES finansējuma daļu mazajiem ražotājiem, kooperatīviem un lauku sociālajiem uzņēmumiem, samazinot atkarību no lieliem lauksaimniecības uzņēmumiem. - Veicināt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (SRPP) pārtikas, enerģētikas un lauku pakalpojumu jomā. - Atbalstīt digitalizāciju un apmācību, lai modernizētu lauku sociālās ekonomikas iniciatīvas, arī izmantojot finansēšanas programmas darba ņēmēju prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. - izslēgt no VGAR sociālos uzņēmumus zvejniecības un akvakultūras nozarē un primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē. Piešķirot prioritāti sociālās ekonomikas virzītai lauku attīstībai, ES budžets var veicināt ekonomisko iekļaušanu, pārtikas nodrošinājumu un vides ilgtspēju, padarot katru eiro par svarīgu Eiropas iedzīvotājiem.