Vērienīgam Eiropas budžetam ir jāveicina reālas pārmaiņas. Atsāļošanas tehnoloģijas ar dziļūdens izplūdēm ir tuvredzīgas paliatīvas vielas, kas apdraud jūras ekosistēmas. Reālā inovācija ir resursu atgūšana no sālsūdens uz zemes, ieguldot tehnoloģijās, lai iegūtu stratēģiskos izrakteņus un radītu patiesu nulles ietekmes aprites ekonomiku. Ūdens trūkums ir klimata pārmaiņu un neilgtspējīgas prakses, piemēram, rūpnieciskās lauksaimniecības, sekas. Ūdens trūkuma novēršana ar atsāļošanu, ignorējot cēloņus, ir neveiksme. Steidzami jāpārskata pārtikas politika. Pāreja uz gaļu un zivīm, kuru pamatā ir šūnas, ir taustāms risinājums, lai krasi samazinātu ūdens patēriņu un emisijas. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija rīkotos drosmīgi, pārvarot lobijus. Es aicinu no jauna definēt Eiropas budžetu, lai: Lielas investīcijas sālsūdens valorizācijā un kritiski svarīgu minerālu ieguvē. Veicināt un finansēt pāreju no tradicionālās lopkopības uz šūnu ražošanu. Izveidot fondus lopkopju un lauksaimnieku pārkvalifikācijai. Visbeidzot, patiesi videi draudzīgam budžetam ir jāiestājas pret regresīviem tiesību aktiem, piemēram, vilku un lāču medībām, kas veicina bioloģisko daudzveidību. Tai ir jāapkaro barbariska prakse Dienvidaustrumāzijā (piemēram, suņu/kaķu gaļas tirdzniecība, apdraudēti dzīvnieki) un jāatgriež ražošana Eiropā. Paldies