Ir vairākas valstis, kurām trūkst pietiekamu resursu sabiedrības veselības aprūpes sistēmā. Daudzus ārstus un medmāsas ir pārslogojušas slimnīcas, kas ir pārpildītas ar pacientiem, un trūkst digitālā aprīkojuma. Tas noved pie tā, ka arvien vairāk ārstu emigrē, lai izvairītos no saslimšanas viņu ikdienas darba pārmērīgo prasību dēļ. Līdz ar to veselības aprūpes sistēmā trūkst darbinieku. Digitālās ierīces slimnīcās paātrina un optimizē veselības aprūpes darbinieku darbu. Tāpēc nākamajā ES budžeta priekšlikumā būtu jāiekļauj ideja ieguldīt vairāk finanšu resursu digitālajā aprīkojumā sabiedrības veselības sistēmā, piemēram: augstas veiktspējas roboti vispārējai un specializētai ķirurģijai, pilnībā aprīkotas augstas veiktspējas slimnīcas, kas aprīkotas ar daudzfunkcionāliem robotiem, automatizētas orgānu bankas, mākslīgā intelekta diagnostikas rīki, digitālas platformas ārstēšanai un pilnībā automatizētas medicīniskās iekārtas. Mākslīgais intelekts darbojas ātrāk, precīzāk un līdz ar to efektīvāk, jo īpaši, veicot medicīniskās operācijas. Piemēram, ugunsgrēka vai negadījuma gadījumā ar lielu skaitu ievainoto cilvēku ar robotu palīdzību var ārstēt vairāk pacientu un tādējādi ietaupīt īsākā laika posmā. Līdz ar to ik gadu katrā valstī bojāgājušo skaits samazināsies. Digitalizēta medicīna novērš veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa sabrukumu, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā. Cilvēki, gan publiski, gan privāti, var sasniegt jebko, ja vien viņi ir dzīvi un veseli.