Mazapjoma zvejniecības strauji izzūd. Pieaugošās izmaksas par zivju ēsmu un izdevumi par kuģiem apvienojumā ar krasu zivju nozvejas samazināšanos liek mazapjoma zvejniekiem atteikties no licencēm. Tikmēr liela mēroga zvejniecības, kas bieži vien izmanto destruktīvus zvejas rīkus, turpina zvejot ekstensīvi, radot vislielāko ietekmi uz zivju populācijām, tomēr tās ir vienīgās, kas spēj uzturēt darbību. Tam ir jāmainās. Būtu jāpiešķir lielāks finansējums, lai atbalstītu mazapjoma zveju un inovatīvus projektus, kas veicina ilgtspējīgu zvejas praksi. Turklāt prioritāte būtu jāpiešķir ieguldījumiem ilgtspējīgā akvakultūrā, jo atvērtā cikla akvakultūras pieaugošā tendence nav dzīvotspējīgs ilgtermiņa risinājums.