Jaunatnes NVO ir izšķiroša nozīme pilsoniskās līdzdalības, prasmju attīstības un sociālās iekļaušanas veicināšanā visā Eiropas Savienībā. Lai maksimāli palielinātu to ietekmi, ir svarīgi, lai no ES budžeta tiktu piešķirti pietiekami un pieejami finanšu resursi to darbību atbalstam. Viens no galvenajiem jaunatnes organizāciju finansēšanas instrumentiem ir programma “Erasmus+”, kas nodrošina dotācijas jauniešu apmaiņas, apmācības un spēju veidošanas projektiem. Tomēr, neraugoties uz tās panākumiem, daudzas mazākas NVO cīnās ar birokrātiskiem šķēršļiem un līdzfinansējuma prasībām. Lai to risinātu, ES būtu jāvienkāršo pieteikšanās procedūras, jāievieš elastīgāki finansēšanas mehānismi un jāpaplašina mikrodotāciju shēmas, kas pielāgotas vietējām jauniešu iniciatīvām. Turklāt Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+) un programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) par prioritāti būtu jānosaka jaunatnes NVO, kas strādā pie tādiem steidzamiem jautājumiem kā nodarbinātība, digitālās prasmes, ilgtspēja un sociālā iekļaušana. Īpaša budžeta pozīcija šajos fondos varētu nodrošināt stabilu finansiālu atbalstu ilgtermiņa projektiem, kas dod iespējas jauniešiem. Turklāt ES būtu jāizpēta publiskā un privātā sektora partnerības, lai piesaistītu papildu finanšu resursus. Stimulējot korporatīvos un filantropiskos ieguldījumus jauniešu iniciatīvās, izmantojot nodokļu atvieglojumus vai atbilstošus fondus, ES var stiprināt jauniešu NVO finansējuma ilgtspēju. Labi finansēts jaunatnes NVO sektors ir ieguldījums Eiropas nākotnē. Racionalizējot piekļuvi