Altruisma akti un savstarpēja palīdzība uzlabo psiholoģisko labklājību, veicinot mērķi un samazinot stresu. Labvēlīgas apmaiņas un paaudžu solidaritātes kultūras izmantošana var radīt noturīgākas pilsētu kopienas un uzlabot dzīves kvalitāti. Mentorēšanas programmu, brīvprātīgo iniciatīvu un sabiedriskā darba integrēšana skolu mācību programmās bagātinātu personisko izaugsmi un stiprinātu sociālās struktūras, nodrošinot pielāgošanās spēju krīzes laikā. Sabiedrībās, kurās dominē individuālisms un ekonomiskais spiediens, bezatlīdzības apmaiņa un savstarpējs atbalsts var veicināt kohēziju, labklājību un noturību. Brīvprātīga pakalpojumu, zināšanu un resursu apmaiņa vairo uzticēšanos un solidaritāti. Jaunākās paaudzes gūst labumu no paaudžu mijiedarbības, palīdzot vecāka gadagājuma cilvēkiem ar tehnoloģijām, iesaistoties kopienas projektos un mācoties no viņu gudrības, attīstot atbildības un piederības sajūtu. Starppaaudžu atbalsts arī atvieglo ekonomisko slogu, pateicoties savstarpējai sadalei. Pensionāri var piedāvāt emocionālu atbalstu, mentorēšanu vai bērnu aprūpi, savukārt jaunākas personas var nodrošināt pavadību, fizisku palīdzību, lolojumdzīvnieku aprūpi un lielāku drošības sajūtu. Mācot bērniem kopīgošanas un ilgtspējas vērtību, var samazināt pārmērīgu patēriņu, kompulsīvu uzvedību un izolāciju. Brīvas apmaiņas un savstarpējas palīdzības kultūras veicināšana varētu viegli un rentabli stiprināt sociālās saites, padarot pilsētas savienotākas, līdzjūtīgākas un dzīvojamākas visiem.