Viena no jomām, kurā steidzami jāpievēršas paaudžu taisnīgumam, ir klimata politika. Klimata pārmaiņas ir vissteidzamākais piemērs tam, kā īstermiņa lēmumiem var būt postošas ilgtermiņa sekas. Tomēr jaunieši — tie, kuri visilgāk sadzīvos ar šīm sekām, — bieži vien tiek izslēgti no politikas veidošanas, kuras mērķis ir tās atrisināt. Mums ir vajadzīgas skaidras pārmaiņas ES klimata stratēģijā: prioritāte jāpiešķir ilgtermiņa ietekmei, nevis tūlītējām politiskām vai ekonomiskām ērtībām. Visos svarīgos lēmumos vides jomā apspriešanās ar jauniešiem būtu jāiekļauj kā standarta prakse, nevis izņēmums. Jaunatnes klimata padomēm gan valstu, gan ES līmenī vajadzētu būt reālai ietekmei ar balsstiesībām vai padomdevēja pilnvarām attiecīgajās komitejās. Turklāt skolās būtu jāmāca starppaaudžu klimatiskais taisnīgums — ne tikai kā zinātnisks jautājums, bet arī kā pilsoniskā atbildība. No otras puses, būtu jāiesaista vecākas paaudzes, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas un starppaaudžu projektus, kas apvieno jauniešus un vecāka gadagājuma cilvēkus, lai strādātu pie ilgtspējas iniciatīvām savās kopienās. Ja klimata pārmaiņas ir krīze, kas ilgst vairākas paaudzes, tad reakcijai jābūt integrētai starp paaudzēm. Eiropa var uzņemties vadošo lomu, parādot, ka atbildība par vidi ir kopīgs pienākums un ka ikviena balss neatkarīgi no vecuma ir svarīga dzīvotspējīgas nākotnes veidošanā.