Eiropas Savienībai savas politikas veidošanas pamatā ir jāizvirza starppaaudžu taisnīgums. Pārāk bieži politiskie lēmumi kalpo īstermiņa interesēm, neņemot vērā ilgtermiņa sekas, ar kurām būs jāsaskaras mūsdienu jauniešiem un nākamajām paaudzēm. No klimata pārmaiņām un valsts parāda līdz digitālajam regulējumam un demogrāfiskajām pārmaiņām — slogs gados jaunākiem eiropiešiem pieaug. Mums ir vajadzīga politika, kurā prioritāte ir ilgtspēja, taisnīgums un iekļaušana. Turpmākie ietekmes novērtējumi būtu jāievieš attiecībā uz visiem galvenajiem ES tiesību aktiem, nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā to personu tiesības, kuras vēl nav dzimušas. Klimata politika ir jāpaātrina, vairāk iesaistot jauniešus, savukārt publiskajiem izdevumiem būtu jāatspoguļo ilgtermiņa atbildība, nevis īstermiņa ieguvumi. Jaunieši ir politiski nepietiekami pārstāvēti, tomēr pārāk lielā mērā pakļauti pašreizējo lēmumu sekām. ES būtu jāpazemina balsošanas vecums, jāveicina jauniešu līdzdalība un jāizveido pastāvīgas struktūras, piemēram, Jauniešu un nākotnes asambleja, lai pārvaldībā integrētu gados jaunākus viedokļus. Izglītības sistēmām ir arī jāveicina ilgtermiņa domāšana un pilsoniskā atbildība, dodot iespēju nākamajai paaudzei mērķtiecīgi uzņemties vadību. Paaudžu taisnīgums nenozīmē dalīšanu starp vecuma grupām — tas nozīmē solidaritāti un kopīgu atbildību. ES tagad ir unikāla iespēja rādīt piemēru un veidot nākotni, kas darbojas visu paaudžu labā. Mēs, jaunieši, esam gatavi dot savu ieguldījumu. Mēs prasām iekļautību, taisnīgumu un reālu ietekmi nākotnē, ko mēs mantosim.