Kā mēs jau zinām, sabiedrība Eiropā noveco un tai būs jāpielāgojas. Problēma ir arī tā, ka bērnus un jauniešus vairs iedvesmo nevis vecāka gadagājuma cilvēki, bet gan viņu vienaudži, vēlams, izmantojot sociālos tīklus. Protams, lielākā daļa no viņiem nezina, kā atdalīt graudus no nezālēm, un ir ilgtermiņa negatīvas sekas, kas vairumā gadījumu nekad netiek novērstas viņu dzīvē. Šā iemesla dēļ es ierosinu Eiropas Komisijai savā politikā pievērst uzmanību tam, lai dotu iespēju būvēt starppaaudžu centrus vietējās kopienās, atjaunot sabrukušās ēkas valsts un pašvaldību īpašumā starppaaudžu sociālās dzīves vajadzībām, kā arī iespēju organizēt privātmājas, lai tās pārveidotu par starppaaudžu ēkām saskaņā ar indivīdu vēlmēm. Starppaaudžu kopienas risinātu arī dienas aprūpes problēmu jaunākiem un vecākiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar atļauties institucionālo aprūpi. Viss būtu jāorganizē tā, lai tas tiktu veikts kompetento dienestu profesionālā uzraudzībā. Tas vienlaikus atrisinātu vairākas problēmas. Visām manis minētajām priekšrocībām ir arī zinātnisks pamats, tās būtu jāatbalsta Eiropas Komisijai un pēc tam jāīsteno ES valstu vietējās kopienās.