Kā cilvēks, kas strādā vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē Frīzlandē, Nīderlandē, es esmu liecinieks tam, cik trūkst darbinieku šajā nozarē. Aprūpes darbinieki dara visu iespējamo, bet viņiem vienkārši nav pietiekami daudz laika, lai veiktu tikai pamata fizisko aprūpi. Ir palicis maz iespēju kaut kam tik vienkāršam, bet būtiskam kā personiskai sarunai ar iemītniekiem. Es uzskatu, ka ES nākamajā budžetā jāpiešķir papildu finansējums vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes atbalstam. Tas varētu ietvert finansējumu lielākam darbinieku skaitam vai tādu brīvprātīgo programmu veicināšanu, kas piedāvā biedru atbalstu. Tā kā Eiropas iedzīvotāji strauji noveco, mums ir jānodrošina, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāji saņem ne tikai medicīnisko palīdzību, bet arī cilvēcisko saikni, kas viņiem vajadzīga, lai justos novērtēti un mazāk vientuļi. Ieguldījumi šāda veida līdzjūtīgā aprūpē nav greznība, tā ir humānas un iekļaujošas Eiropas nepieciešamība.