Paredzot Eiropas Savienību, kurā paaudzes apvienojas plaukstošai sabiedrībai, ir jānodrošina, ka iespējas un resursi tiek sadalīti starp dažādām vecuma grupām, veicinot sistēmu, kurā zināšanas, pieredze un sociālā mobilitāte sniedz labumu ikvienam. Profesora Fabrizio Bernardi un viņa komandas pētījuma rezultāti, kas veikts ES finansētajā Mapineq projektā, liecina, ka vienlīdzīga piekļuve augstākajai izglītībai ir šā redzējuma pamatā. Tomēr tā joprojām ir dažu cilvēku privilēģija, kas ierobežo mobilitāti un padziļina paaudžu nevienlīdzību. Lai pārrautu šo ciklu, mums ir vajadzīga politika, kas ne tikai atbalsta jauniešu piekļuvi izglītībai, bet arī dod iespēju vecākajām paaudzēm viņus mentorēt un vadīt, kam ir būtiska nozīme iespēju nepilnību novēršanā un paaudžu solidaritātes stiprināšanā. Lai šo redzējumu īstenotu, ir jārīkojas vairākās jomās. Izglītības pieejamības paplašināšanai jāiet roku rokā ar mentorēšanas programmām, kas saista studentus ar pieredzējušiem profesionāļiem un mūžizglītības iespējām gados vecākiem pieaugušajiem. Investīcijām būtu jānodrošina savlaicīgs un ilgstošs atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, vienlaikus novērtējot vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījumu taisnīgākas un iekļaujošākas sabiedrības veidošanā. Veicinot sadarbību un kopīgas iespējas, ES var veicināt patiesu sociālo mobilitāti un nodrošināt labklājību visām paaudzēm. Avots: tinyurl.com / 2rfv9jk9