Jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā pieaug plaisa starp to, ko pieprasa jaunāki cilvēki, un to, ko pieprasa vecāki demogrāfiskie dati. Tas neaprobežojas tikai ar vecāko paļaušanos uz kādu ar pensijām saistītu politiku, bet sniedzas līdz pat viņu valsts nākotnes vispārējam redzējumam. Šis redzējums arvien vairāk atšķiras no jaunākās paaudzes redzējuma nedefinējamu jēdzienu dēļ, jo īpaši: "Kultūras un ģimenes vērtību aizsardzība un suverenitāte." Konservatīvākas valdības var pārliecinoši izmantot šos argumentus, lai saglabātu balsu vairākumu ar vecāku demogrāfijas palīdzību, vienlaikus piespiežot vai aizkavējot nācijas ideālu progresīvo ceļu politikas veidošanā, valsts iestāžu reformās un nodokļu pārdalē. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāji nejūtas kā īsti ES pilsoņi. Viņiem ir ļoti maza vai ļoti novecojusi izpratne par Savienību, viņi to uzskata tikai par darījumu. Tas atšķiras no jaunākā redzējuma, kurā saskatāmas nebeidzamas iespējas un svarīgas vērtības, kas saistītas ar ES pilsoņa statusu. Mans risinājums būtu ieteikt vienkāršot ES literatūru (vērtības, perspektīvas, darbība, īstenoto politiku priekšrocības), kas īpaši vērsta uz vairāk nekā 50 gadus veciem iedzīvotājiem. Pareizi izmantojot NVO, tīmekļa vietnes, reklāmas, es uzskatu, ka ir jābūt veidam, kā izlauzties cauri barjerai, kas tagad ir ap vecajām paaudzēm.