Lai virzītos uz “starppaaudžu taisnīgumu” (IGF) (vai uz “taisnīgumu”, “atbildību”, “solidaritāti”), vispirms ir vajadzīga stabila izpratne par terminu “paaudze” un to, kāda veida paaudžu salīdzinājumus var veikt. Var identificēt divus galvenos veidus: 1) Attiecības starp jaunām un vecākām paaudzēm noteiktā brīdī (piemēram, “jaunu vecu cilvēku salīdzinājums”) 2) Attiecības starp visiem tiem, kas dzīvo šodien, un visiem tiem, kas dzīvos noteiktā laikā nākotnē (piemēram, “cilvēku šodienas-cilvēku rītdienas salīdzinājums”). Dažādi paaudžu jautājumi ir piemēroti dažādām metodēm. Aplūkojot balsstiesības, mēs iegūstam sabiedrības “momentuzņēmumu” (“jauniešu-vecs salīdzinājums”) un konstatējam, ka jaunieši ir izslēgti no balsošanas. Savukārt, aplūkojot klimata pārmaiņas, mēs skatāmies uz to ietekmi visa mūža garumā. Šādā veidā mēs apsveram, vai pret cilvēkiem, kas dzīvos nākotnē un saskarsies ar paaugstinātu temperatūru un ekstremāliem laika apstākļiem, visā viņu dzīves laikā ir bijusi netaisnīga attieksme salīdzinājumā ar cilvēkiem, kas dzīvo šodien. Abu šo paaudžu (ne)taisnīguma veidu risināšana nav nulles summas spēle: tie var būt daļa no viena un tā paša procesa un globālās kopienas vienojošiem centieniem. Mēs uzskatām, ka galvenie jautājumi, kas saistīti ar IFG Eiropas līmenī, ir "prezentisms", klimata pārmaiņas, valstu parādi, miers, izglītība, viltus ziņas/dezinformācija, jauniešu demokrātiskā līdzdalība, pensiju un labklājības sistēmas, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī mājokļu un darba tirgi.