Trauksmes cēlēji ir mūsu sabiedrības stūrakmens un nepieciešamība pēc funkcionējošas ekonomikas. Viņu ieguldījums bieži vien ir vientuļš. Pateicoties drosmei atklāt ļaunākās korupcijas formas, sistēmiskos riskus un tiešu krāpšanu, viņi bieži nonāk grūtībās, lai darītu to, kas ir pareizi. Bez tiem sabiedrība ir vieta bez izcilības, tāpat kā tirgus. Kad šī izcilība tiek mazināta, iepriekšminētās problēmas palielinās un palielinās ekstrēmisma līmenis, kā rezultātā rodas pozitīva atgriezeniskā saite uz serionegatīvām problēmām. Nesen, 2019. gadā, ES ieviesa Direktīvu 2019/1937, kas ir vērienīgs solis ceļā uz labākiem trauksmes cēlējiem paredzētiem aizsardzības pasākumiem. Papildus dokumentiem ir vairāki trauksmes cēlēju gadījumi, uz kuriem nepārprotami neattiecas šī direktīva (vēl). Kad biju Briseles Ekonomikas forumā, es rūpīgi pievērsos šim jautājumam atvēlētajā laikā. Diemžēl klusums bija kurlums. Šāda veida naids ir diezgan neredzams. Noliegšana, nolaidība un represijas — papildus naida veidam — veicina visa veida citu sabiedrības neapmierinātību un neatrisina lielas problēmas. Tā ir arī tirgus nepilnība. Pretēji tam nozares var vieglāk izolēt un atrisināt problēmas, ja ātri tiek veikti augšupēji pasākumi. Tiks samazināts arī regulatīvais slogs, jo krāpšanas apkarošanai ir nepieciešama mazāka birokrātija. Visbeidzot, mūsu sabiedrība būs konkurētspējīgāka un cieņpilnāka. Atrisināsim šo nopietno problēmu!