Pēc 6 gadiem, strādājot NVO Jane Goodall institūtā Kongo, man ir izdevies saprast un novērot, kā viņi efektīvi panāk radikālas pārmaiņas sabiedrībā. Viņu darba sākumā šimpanzes tika nicinātas kā dzīvās būtnes. Viņi tika medīti, lai būtu mājdzīvnieki vai tirgotos ar savu gaļu. Šodien iedzīvotāji viņus ciena un aizsargā, un lielākā daļa cilvēku tirgotāju ir kļuvuši par rezerves sargiem. Kā viņi to dabūja? Izmantojot “Trijstūra pieejas” metodi. Tā ir trīsvirzienu stratēģija: 1. Rūpes par skartajām būtnēm. 2. Pilsoņu izglītība. 3. Leģislatīvi pasākumi. ES uzskatu, ka šī stratēģija attiecas arī uz naidu mūsu sabiedrībā, kas ir būtiska, lai ierosinātu pieeju tajos pašos 3 punktos: 1. Cietušo aizsardzība un atbalsts. Izmantojot atbalsta tīklu, kas palīdz pārvarēt emocionālo kaitējumu un atstāt ekosistēmu vietā, kur tie tiek bojāti. 2. Pilsoņu izglītība. Skolās no agrīna vecuma, kā arī pieaugušajiem, izmantojot sociālās un plašsaziņas līdzekļu kampaņas. Šajā sadaļā es uzskatu, ka ir svarīgi piedāvāt alternatīvas uzņēmumiem un “personām”, lai modulē savu enerģiju jaunu pozitīvu mērķu sasniegšanai (kā NVO zvērestu nodeva aprūpētājiem). 3. Tiesību akti. Noteikt skaidrākus ierobežojumus attiecībā uz to, kas ir un kas nav vārda brīvība, un noteikt lielākus naudas sodus platformām vai plašsaziņas līdzekļiem, kas neatbilst robežām pret naidu. Mēs varam veikt šīs izmaiņas. Ejam