Manuprāt, izglītība vienmēr ir neaizstājama pārmaiņām sabiedrībā. Jaunākās paaudzes kādu dienu rūpēsies par mums, tāpēc koncentrējoties tikai uz vecākām paaudzēm, kas pieņem lēmumus, ignorē problēmas, ko mēs varam radīt, nemācot jaunākos iecietības, cieņas un sadarbības jautājumos. Lielas politiskās un ekonomiskās spriedzes laikā palielinās sociālās spriedzes skaits, tāpēc jaunākās paaudzes nedrīkst pierast pie mazāk iecietīgām un savtīgām runām, pretējā gadījumā tās uzskatīs par normu.