Jaunieši uzsver, ka mākslīgais intelekts un digitālās platformas veido viņu ikdienas dzīvi, taču pauž bažas arī par maldinošu saturu, grūtībām identificēt mākslīgā intelekta radītu materiālu, neskaidrību starp realitāti un digitālo pasauli, kā arī par platformām, kas monetizē lietotāju datus un uzmanību.  Tie arī norāda uz negatīvajām sociālajām sekām, ko rada atrašanās tiešsaistē, tostarp vienādranga spiedienu, kaitīgu pašsalīdzināšanu un pieaugošu uzraudzības sajūtu, kā arī arvien polarizētākām telpām, kas var atturēt no līdzdalības.

Tāpēc viņi aicina uz stingrāku regulējumu, lielāku pārredzamību, labāku digitālo pratību un lielāku pārskatatbildību no tehnoloģiju uzņēmumu, valdību un plašsaziņas līdzekļu puses. Tajos arī uzsvērta nepieciešamība iesaistīt jauniešus tehnoloģiju izstrādē, izveidot drošākas un vecumam atbilstošas tiešsaistes telpas, apsvērt minimālā vecuma noteikumus sociālajiem medijiem un atbalstīt tādu Eiropas digitālo pakalpojumu izstrādi, kas atspoguļo ES vērtības. 

 Eiropas Komisija ir ieviesusi politiku un iniciatīvas, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu, kurā noteikts, ka platformām ir jāmazina riski lietotājiem, tostarp nepilngadīgajiem, kā arī rīcības plānu pret iebiedēšanu tiešsaistē, kura mērķis ir radīt drošāku tiešsaistes vidi jauniešiem. 

Diskusiju temati bija saistīti arī ar gaidāmo tehnoloģiju suverenitātes paketi, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas tehnoloģijas, samazināt Eiropas atkarību no trešo valstu dalībniekiem un nodrošināt ES standartu un principu ievērošanu.

Vai piekrītat jauniešu ierosinātajiem pasākumiem? Vai ir kādi papildu pasākumi, kas ES būtu jāapsver?