Jaunieši vēlas vairāk nekā tikai vietu pie galda — viņi vēlas, lai viņu idejas veidotu reālus lēmumus. Viņi aicināja ES jauniešu priekšlikumus uztvert nopietni un nodrošināt, ka tie tiek iekļauti visās politikas veidošanas jomās, nevis tikai kā simbolisks žests.

Lai līdzdalība būtu jēgpilna, tai jābūt iekļaujošai. Tas nozīmē uzrunāt jauniešus no dažādām vidēm — lauku apvidiem, dažādiem reģioniem un kopienām, kas bieži vien ir atstātas novārtā. Sadarbība ar vietējām un valsts organizācijām ir būtiska, lai nodrošinātu, ka ikviens viedoklis tiek sadzirdēts.

Viņi arī norādīja, ka jaunatnes politikas dialogi ir tikai viens no daudzajiem veidiem, kā iesaistīties. Jaunatnes mērķi, piemēram, ilgtspēja, garīgā veselība un taisnīgas darbvietas, būtu pilnībā jāintegrē ES tiesību aktos, programmās un budžetos. Jauniešiem demokrātija nozīmē rīcību, daudzveidību un vienlīdzīgas iespējas veidot nākotni.

Ko vēl ES var darīt, lai jauniešu līdzdalību pārvērstu reālā ietekmē? Kā jaunieši var palīdzēt padarīt demokrātiju iekļaujošāku un vairāk orientētu uz rīcību?