Jaunie dalībnieki norādīja, ka valstu veselības aprūpes sistēmām visā ES ir labāk jāpielāgo reālās dzīves problēmas, kas saistītas ar diabētu. Viņi paskaidroja, ka jaunieši bieži saskaras ar sadrumstalotu aprūpi, novecojušu aprīkojumu vai ilgu gaidīšanas laiku: problēmas, kas apgrūtina ikdienas pārvaldību. Viņi arī uzsvēra milzīgo nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi medikamentiem un tehnoloģijām: dažās valstīs insulīna un ar to saistīto ārstēšanas līdzekļu cena var būt vairāk nekā trīs reizes augstāka nekā citās. Jaunieši aicināja panākt lielāku veselības aprūpes pakalpojumu saskaņošanu, taisnīgu cenu noteikšanu un labāku ES mēroga koordināciju, lai nodrošinātu, ka neviena veselība nav atkarīga no viņa dzīvesvietas. Viņiem diabēta ārstēšana nekad nedrīkst būt privilēģija - tai jābūt tiesībām.

Pilnībā ievērojot valstu kompetenci veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanā un sniegšanā, ko ES var darīt, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot jauniešu piekļuvi diabēta ārstēšanai un aprūpei un veicinātu digitālo un inovatīvo tehnoloģiju izmantošanu?