Jaunieši stingri uzsvēra nepieciešamību iekļaut digitālo pratību un kiberiebiedēšanas izpratni skolu mācību programmās visā Eiropā. Viņi norādīja, ka skolotājiem bieži trūkst apmācības un resursu, savukārt daudzi skolēni var neatzīt iebiedēšanu vai nezināt, kur meklēt palīdzību. Vecāki šajos centienos tika atzīti par kritiskām, bet grūti sasniedzamām ieinteresētajām personām.

Dalībnieki aicināja nodrošināt strukturētu skolotāju apmācību, kas ietver labjutību, kiberiebiedēšanas izpratni, digitālo pratību, empātiju un dzīves prasmes, ar agrīnu integrāciju sākotnējās izglītības un apmācības (IET) laikā. Viņi arī uzsvēra, ka skolām būtu jāpiedāvā drošas vietas un reāls atbalsts, kur skolēni jūtas pārliecināti, ziņojot par incidentiem un lūdzot palīdzību.

Kā skolas, skolotāji un vecāki var sadarboties, lai digitālā drošība justos tikpat normāla un atbalstīta kā ikdienas mācīšanās?