Dalībnieki uzsvēra, ka droša Eiropa ir atkarīga gan no spēcīgām iestādēm, gan sabiedrības uzticēšanās. Viņi aicināja pragmatiski vērsties pret hibrīddraudiem, piemēram, dezinformāciju, kiberuzbrukumiem un ārvalstu iejaukšanos, vienlaikus galveno uzmanību pievēršot ES saistībām cilvēktiesību jomā. Viņi arī mudināja Komisiju skaidrāk un pieejamāk informēt par saviem drošības centieniem, lai iedzīvotāji varētu redzēt, kā ES viņus aizsargā. Patiesa drošība, viņi teica, nozīmē aizsargāt tos, kas aizsargā citus, vienlaikus saglabājot ikviena cilvēka cieņu un tiesības.

Kā ES var stiprināt sabiedrības drošību, vienlaikus aizsargājot cilvēktiesības un atklātu saziņu?