Kā esmu redzējis, pateikt cilvēkiem, ko (ne)darīt, pat ar cēloņsakarību izpratni, nav ļoti efektīvi, ja vien jums nav vairāku gadījumu lielā laika periodā, kur jūs varat atkārtot svarīgus jēdzienus vairākas reizes. Tas ir tāpēc, ka mūsu smadzenes mācās. Iespējams, optimāla metode būtu skolās izskaidrot antropoloģijas, socioloģijas un psiholoģijas principus, jo īpaši sociālo grupu attīstības loģiku un to, kā tas tiek iesaistīts iekļaušanas-izslēgšanas modeļos pat dabiskajā valstībā. Lai uzlabotu mūsu kolektīvo un individuālo uzvedību, mums visiem ir jāsāk pētīt un analizēt vispārīgu cilvēka (un mūsu pašu) uzvedību tādā pašā veidā, kādā mēs pētām visas pārējās cilvēka zināšanu jomas, piemēram, fiziku, mūziku vai sportu. Tas ietver izglītojošu materiālu klausīšanos un lasīšanu (pat podkāstus vai emuārus), ko sagatavojuši katras jomas eksperti. Šajā gadījumā ir uzvedības zinātnieki, psihologi, sociologi un tā tālāk.