Paaudžu taisnīgums Eiropā ir arvien vairāk apdraudēts. Jaunieši saskaras ar pieaugošām dzīves dārdzībām, cenas ziņā nepieejamiem mājokļiem un pieaugošu finansiālo nedrošību. Taču skolēni šajā vidē ir atsevišķa grupa ar īpašu neaizsargātību, kas tieši saistīta ar viņu spēju piekļūt izglītībai un to pabeigt. Enerģētiskā nabadzība, nekvalitatīvi mājokļi un nepietiekamas studentu atbalsta sistēmas apdraud ne tikai studentu dzīves apstākļus, bet arī viņu tiesības mācīties un pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē. Attiecībā uz Eiropas Studentu savienību (ESU) jebkurā paaudžu taisnīguma stratēģijā skolēni ir skaidri jāatzīst par savu kategoriju, nevis tikai par jauniešu apakšgrupu. Studenti bieži saskaras ar unikālām problēmām: pārcelšanās no mājām bez finansiālas stabilitātes, paļaušanās uz nepilna laika darbu, lai apmierinātu pamatvajadzības, un izslēgšana no sociālās aizsardzības, kas pieejama citām grupām. Šis spiediens var izraisīt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, ierobežotas mobilitātes iespējas un ilgtermiņa nevienlīdzību. Taisnīgai Eiropas pieejai ir vajadzīgi lieli publiskie ieguldījumi pieejamā augstākajā izglītībā, cenas ziņā pieejamos un ilgtspējīgos studentu mājokļos, adekvātās stipendijās un atbalsta pakalpojumos, kas aizsargā studentus no nabadzības. Mājokļu, klimatiskās pārkārtošanās un sociālās aizsardzības politikai ir jāatspoguļo realitāte, ar ko saskaras gan jaunieši, gan studenti. Paaudžu taisnīgumam ir jānodrošina, ka mūsdienu jauniešiem un jo īpaši mūsdienu studentiem netiek uzlikts nesamērīgs slogs.