Ja klimata pārmaiņu dēļ mums ir jāstrukturē paaudžu vienlīdzības stratēģija un tādēļ jārīko konsultācijas līdzdalības demokrātijas loģikā, mums ir jāreaģē uz steidzamību un tādēļ jārīkojas (Madrides COP galvenais vārds). Starppaaudžu stratēģijai ir jāveido uzticēšanās starp jaunākajām un progresīvākajām paaudzēm, lai izvairītos no neuzticēšanās un postošas plaisas riska. To var izdarīt ļoti vienkārši teritorijās, apvienojot konkrētos projektos, no vienas puses, veco cilvēku prasmes, pieredzi, zinātību un, no otras puses, jauno paaudžu prasmes, enerģiju, digitālo veiklību. Kopā ar vietējām pašvaldībām un izglītības iestādēm tās var radīt un pārvaldīt projektus, kas veicina teritoriālo noturību un sociālo kohēziju. Dažus no šiem projektiem var integrēt akadēmiskajā karjerā, bet citus — civilās drošības sistēmās. Tādas iestādes kā Francijā Pilsoniskais dienests varētu būt atvērtas visām paaudzēm, un vecāka gadagājuma iedzīvotāji varētu tās pārvaldīt brīvprātīgi. Kompetentie valsts dienesti norāda, ka to materiālie resursi un cilvēkresursi ir ierobežoti. Tomēr strādājošo senioru vecuma grupa mūsu sabiedrībā pārstāv aptuveni 10 % iedzīvotāju. Lielākā daļa ir pieejami un vēlas kalpot.