Laikā, kad sociālā polarizācija pastiprinās un naida runa sociālajos medijos izplatās ātrāk nekā jebkad agrāk, ir obligāti jāveicina savstarpēja cieņa. Mūsdienu sabiedrībai ir jāveicina politika un darbības, kas novērš naidu pašā saknē un veicina harmonisku līdzāspastāvēšanu. Es personīgi uzskatu, ka izglītība ir visspēcīgākais ierocis pret nezināšanu un aizspriedumiem. Cilvēktiesību, daudzveidības un kritiskās domāšanas stundu integrēšana skolu un universitāšu mācību programmās var veicināt iecietīgāku un apzinīgāku paaudzi. Ir vajadzīgs arī stingrs tiesiskais regulējums naida runas un naida noziegumu apkarošanai. Turklāt plašsaziņas līdzekļu un sociālo plašsaziņas līdzekļu atbildīga izmantošana: Tiešsaistes platformām ir jāuzņemas lielāka atbildība par naida izplatības apkarošanu, piemērojot stingrākus noteikumus un satura moderācijas mehānismus. Nobeigumā vēlos teikt, ka Eiropas Komisija var stiprināt savu darbu, izmantojot koordinētu Eiropas mēroga kampaņu naida apkarošanai, izmantojot transnacionālas izglītības programmas un sadarbību ar tehnoloģiju uzņēmumiem, lai izstrādātu algoritmus, kas ierobežo naida runas izplatīšanos. Naida apkarošana nav tikai juridisks vai politisks jautājums, tā ir morāla un sociāla problēma, kas prasa mūsu visu apņemšanos.