Mums ir jāatzīst, ka sabiedrības uzticēšanās demokrātiskām iestādēm pēdējo 20 gadu laikā samazinās. Mūsu iestādes vairs nespēj tikt galā ar pasaules izsmalcinātību, nespēj tās efektīvi regulēt un arī nav pietiekami pārredzamas, un, visbeidzot, jebkurš publisks lēmumu pieņemšanas process rada pārāk daudz slāņu starp pilsoņiem un lēmumiem. Demokrātijas nespēja strādāt ar sabiedriskajiem labumiem ir galvenais iemesls, kāpēc mēs atpaliekam no galvenajiem jautājumiem, arī šeit, mājās: no pārmērīgas nevienlīdzības, cenas ziņā pieejamiem mājokļiem līdz gaisa kvalitātei un bioloģiskajai daudzveidībai. Tā ir METACRISIS. Tāpēc mums ir vajadzīgs nopietns ieguldījums pašas demokrātijas inovācijā. Es ierosinu vismaz 1 % no IKP ieguldīt ļoti dažādu procesu veikšanā kā eksperimentos, pētot to efektivitāti un reformējot iestādes. Kā resursu es iesaku grāmatu "Nākamā demokrātija".